1991.gada 21.augusts un konstitucionālā likuma
"Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemÅ”ana


1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 ā€“ pret, pieņēma konstitucionālo likumu ā€žPar Latvijas Republikas valstisko statusuā€. Å im faktam ir Ä«paÅ”a politiskā nozÄ«me mÅ«su valsts vēsturē, jo tādējādi tika atcelts pārejas periods un noslēgta Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”ana deĀ facto.

21.augusts ir datums, kas mÅ«su valstij atnesa faktisko neatkarÄ«bu, aizsāka valsts neatkarÄ«bas reālas atjaunoÅ”anas ceļu, atjaunoja Satversmi un noŔķīra Latvijas tiesÄ«bu telpu no PSRS tiesÄ«bu telpas. Å is datums arÄ« mums vēsta - 50 gadu okupācija nebija Ŕķērslis, lai atgrieztos tur, no kurienes esam nākuÅ”i ā€“ paÅ”apzinÄ«gu, rietumniecisku un demokrātisku valstu saimē.

Ā 

Latvijas neatkarības pilnīga atjaunoŔana saspringtā politiskajā laikā

Konstitucionālo likumu Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma laikā, kad Padomju SavienÄ«bā notika valsts apvērsuma mēģinājums. OMON kaujinieki jau bija ieņēmuÅ”i Latvijas TV centru, Latvijas radio namu, telefona centrāli un telegrāfa staciju, IekÅ”lietu ministriju, izdemolējuÅ”i Latvijas Tautas frontes mÄ«tni. Visā PSRS teritorijā bija ieviests ārkārtas stāvoklis.

Å ajā politiski neskaidrajā un bÄ«stamajā laikā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti spēja sapulcēties uz sēdi, sagatavot un pieņemt Konstitucionālo likumu. 1991.gada 21.augusta sēdē debates par Konstitucionālā likuma tekstu pārtrauca paziņojums, ka mÅ«su Augstākajai padomei tuvojas OMON bruņutransportieri. Šādos apstākļos Augstākās padomes deputāti turpināja apspriest Konstitucionālā likuma tekstu un nobalsoja par tā pieņemÅ”anu.

Konstitucionālais likums grozÄ«ja Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas de facto procesu, atsakoties no 1990.gada 4.maija deklarācijā ā€žPar Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anuā€ noteiktā pārejas perioda. 1990.gada 4maijā atjaunot Latvijas Republikas neatkarÄ«bu de facto vēl nebija iespējams, jo visi finanÅ”u, militārie un administratÄ«vie varas resursi bija Maskavas rokās. TobrÄ«d nebija arÄ« neatkarÄ«gas valsts likumdoÅ”anas bāzes. Soli pa solim ā€“ tāds bija vienÄ«gais iespējamais Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas ceļŔ.

Ā 

Skaidra izŔķirŔanās par neatkarību un piederību Rietumiem

1991.gada 21.augustā pieņemtais Konstitucionālais likums Latvijas vēsturē iezÄ«mē ļoti skaidru izŔķirÅ”anos par neatkarÄ«bu un piederÄ«bu Rietumu valstu saimei un vērtÄ«bām.

Likums skaidri un precÄ«zi apliecina Augstākās padomes nostāju par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anu, pamatojoties uz valstiskās nepārtrauktÄ«bas (kontinuitātes) doktrÄ«nu. Tādējādi, pēc ilgas atraÅ”anās okupācijas varā, atkal tika atjaunota mÅ«su neatkarÄ«ba un suverenitāte, ko 1921.gada 26.janvārÄ« Antantes Augstākā padome vienbalsÄ«gi bija atzinusi bez jebkādiem ierobežojumiem.

Ar Ŕā likuma pieņemÅ”anu tika noraidÄ«tas citas Latvijas Republikas valstiskuma attÄ«stÄ«bas alternatÄ«vas, piemēram, jaunas valsts veidoÅ”ana, sarunas par sadarbÄ«bas iespējām ar PSRS vai jauna savienÄ«bas lÄ«guma slēgÅ”ana.

Å ajā kontekstā Konstitucionālais likums nozÄ«mēja arÄ« uzticÄ«bas apliecinājumu 1922.gada 15.februāra Satversmei un tajā ietvertajām Rietumu demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtÄ«bām. 1990.gada 4.maija deklarācija paredzēja jaunas konstitÅ«cijas izstrādāŔanu, kas atbilstu faktiskās situācijas vajadzÄ«bām un, iespējams, konstitucionāli iekonservētu demokratizēta sociālisma ideoloÄ£iju. Savukārt 21.augusta Konstitucionālā likuma 1.pants paredz, ka Latvijas valstisko statusu nosaka Satversme. Å Ä« izŔķirÅ”anās paātrināja Latvijas tiesÄ«bu sistēmas vērtÄ«borientāciju un reformu.

Ar Konstitucionālo likumu skaidri un principiāli tika noŔķirtas tiesÄ«bu telpas. Augstākā padome skaidri noteica: ā€žLatvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institÅ«ciju likumi un lēmumiā€ (Konstitucionālā likuma 3.pants). Tādējādi Latvijas Republikas teritorijā savu juridisko spēku zaudēja PSRS likumi un citi normatÄ«vie akti. Latvijas Republika paziņoja, ka turpmāk juridiski saistoÅ”as tiesÄ«bu normas var izdot tikai Latvijas Republikas institÅ«cijas.

Satversmes atjaunoÅ”ana un Latvijas tiesÄ«bu telpas noŔķirÅ”ana no PSRS tiesÄ«bu telpas iezÄ«mēja arÄ« skaidru atjaunotā valstiskuma politisko orientāciju. Konstitucionālais likums balstās uz aksiomu, ka Latvijas Republika ir Rietumu tiesÄ«bu telpai piederoÅ”a valsts, kas atzÄ«st un Ä«steno demokrātiskas tiesiskas valsts standartus ā€“ cilvēktiesÄ«bas, varas dalÄ«Å”anu, privātÄ«paÅ”uma aizsardzÄ«bu un tirgus ekonomiku. Latvijas Republika atbilstoÅ”i Augstākās padomes iecerei veidojama kā attÄ«stÄ«ta un moderna demokrātiska tiesiska valsts, kas tiecas uz cieŔāku sadarbÄ«bu un integrāciju ar citām demokrātiskajām Rietumu valstÄ«m.

Ā 

Neatkarības atjaunoŔanas pamats

Konstitucionālais likums ir Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas de facto pamats. Å is likums radÄ«ja ārvalstÄ«m iespēju atzÄ«t Latvijas valsts neatkarÄ«bu, savukārt Latvijai tā bija pirmā iespēja praktiski iekļauties Rietumu saimē ā€“ pievienojoties ANO un EDSO (tolaik - Eiropas DroŔības un sadarbÄ«bas apspriede, EDSA). TieÅ”i atsaucoties uz Ŕā likuma pieņemÅ”anu, mÅ«su neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anu atzina citas valstis, konstatējot Latvijas atgrieÅ”anos starptautiskajā kopienā de facto.

1991.gada 21.augustam mÅ«su vēsturē ir politiski liela nozÄ«me. Tomēr jāatceras arÄ« zināms paradokss - Å”is datums ir gan pagrieziena punkts, gan vienlaikus tas neiezÄ«mē neko principiāli jaunu. Tas ir pagrieziena punkts mÅ«su 50 gadus ilgajā cīņā pret okupācijas varu un lÅ«zuma punkts mÅ«su neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anā. Taču Å”is datums, kuram Å”ogad atzÄ«mējam divdesmito gadadienu, neienesa neko jaunu mÅ«su pārliecÄ«bā par mÅ«su vietu pasaulē, kā arÄ« vērtÄ«bām un kultÅ«ru, kurai piederam. 21.augusts nozÄ«mē galēju atgrieÅ”anos Rietumos, no kuriem bijām varmācÄ«gi atŔķirti.