| Vladilens Dozorcevs |
 |
|
IntervÄ“tÄjs. Vai bija kÄda priekÅ¡nojauta par puÄu? Vai, izņemot BiÅ¡era runu PrezidijÄ, bija kÄdi signÄli?...  V. Dozorcevs. NekÄdas. NekÄdas. Kas attiecas uz BiÅ¡era runu. BiÅ¡ers mums sacÄ«ja tikai to... atkÄrtoja to, ko teica Popovs [Maskavas mÄ“rs – red.], pareizÄk sakot, nevis teica, bet rakstÄ«ja zÄ«mÄ«tÄ“ Metlokam [bijuÅ¡ais ASV vÄ“stnieks Padomju SavienÄ«bÄ â€“ red.]. KÄpÄ“c viņš to darÄ«ja rakstveidÄ? Tas ir saprotams: tÄpÄ“c ka viņš baidÄ«jÄs no noklausÄ«Å¡anÄs ASV vÄ“stniecÄ«bÄ. Un kÄpÄ“c viņš gÄja uz ASV vÄ“stniecÄ«bu, arÄ« ir skaidrs – tÄpÄ“c ka Jeļcins bija SavienotajÄs ValstÄ«s. KÄ lai paziņo Jeļcinam, ka tÅ«lÄ«t, tÅ«lÄ«t kaut kas notiks. Protams, viņš bažījÄs par to, ka Jeļcins bÅ«s izslÄ“gts no procesa. Bet kÄ gan citÄdi lai paziņo Jeļcinam, ja ne pa amerikÄņu diplomÄtiskajiem kanÄliem. TÄpÄ“c viņš devÄs pie Metloka. Tas arÄ« viss.  IntervÄ“tÄjs. Tas ir vienalga, kurp viņš gÄja – pie Metloka, Beikera [ASV valsts sekretÄrs – red.], BuÅ¡a, Jeļcina...? PÄ“c tam viss...  V. Dozorcevs. Viņi lieliski zinÄja. SaistÄ«bÄ ar Å¡o tematu es jums izstÄstÄ«Å¡u kÄdu skaistu epizodi no Meri [viens no Igaunijas Tautas frontes dibinÄtÄjiem, Igaunijas Republikas Ärlietu ministrs – red.] tikÅ¡anÄs ar Beikeru. Kad runa bija par to, ka Beikers it kÄ esot brÄ«dinÄjis gan Latviju, gan Lietuvu, gan Igauniju par iespÄ“jamo puÄu jÅ«lijÄ, tas ir,... Laiks tam ticis piemeklÄ“ts Å¡Ädi: LondonÄ notiek G-8 apspriede, GorbaÄovs uz to ir uzaicinÄts un nevarÄ“s turp nebraukt. TÄtad viņš turp brauks, bet pa to laiku izdarÄ«sim. LÅ«k, tÄ domÄja arÄ« Amerika, proti, ka laiks tiek pieskaņots Å¡Ä«m dienÄm. GorbaÄovs tieÅ¡Äm arÄ« aizbrauca. Viņš nekam neticÄ“ja. Viņš aizbrauca. Viņš arÄ« turpmÄk neticÄ“ja... Nu, lÅ«k. Meri, tiekoties ar Beikeru, jautÄja: „Ja bÅ«s puÄs, vai jÅ«s mums palÄ«dzÄ“sit?...†Es burtiski atkÄrtoju to, kas tika teikts: „Ja bÅ«s puÄs, vai jÅ«s mums palÄ«dzÄ“sit?†Beikers sacÄ«ja: „Protams, protams...†TaÄu, kad Meri mÄ“Ä£inÄja ar viņu apspriest Å¡Ä«s palÄ«dzÄ«bas detaļas, Beikers sacÄ«ja: „JÅ«s mani nepareizi sapratÄt. Personiski jums – jÄ, bet tÄ â€“ ne.† IntervÄ“tÄjs. (Smejas.) VÄ“l... kÄ un kur tu uzzinÄji par puÄu?  V. Dozorcevs. Es uzzinÄju, kad no Bigauņciema ierados darbÄ savÄ redakcijÄ... MÄ“s jau bijÄm aizgÄjuÅ¡i... atstÄjuÅ¡i Preses namu, to jau bija ieņēmuÅ¡i OMON, visÄdi rubiki un tÄ tÄlÄk, mÄ“s izvedÄm visus, izņemot dažus izdevumus, tur bija palikusi „Sovetskaja Latvijaâ€, „Cīņaâ€, „Molodjožka†un tÄ tÄlÄk... Bet mÄ“s visi bijÄm aizgÄjuÅ¡i. Un es Dzirnavu ielÄ 59, kur savulaik atradÄs „Molodjožkaâ€, noÄ«rÄ“ju divas istabas, un tur mÄ“s arÄ« izdevÄm. Es tur ierados darbÄ, absolÅ«ti neko nenojauÅ¡ot. Es braucu pa JÅ«rmalas Å¡oseju un redzÄ“ju, ka uz JÅ«rmalas Å¡osejas stÄv bruņutransportieri un pat tanki pie pagrieziena uz lidostu. TÄ bija. TaÄu mÄ“s jau bijÄm pieraduÅ¡i pie militÄrÄs tehnikas biežas pÄrvietoÅ¡anÄs. TÄ, piemÄ“ram, kad virs parlamenta riņķoja helikopteri un mÄ“s Å¡ai sakarÄ zvanÄ«jÄm Kuzminam [Baltijas kara apgabala pavÄ“lnieks – red.], viņš teica: „Notiek manevri...†vai, es nezinu, kas vÄ“l... vai „MÄ“s ņemam gaisa paraugus...†vai tamlÄ«dzÄ«gas nejÄ“dzÄ«bas... teica rupji, gluži vienkÄrÅ¡i ņirgÄjoties. Nu, lÅ«k. Tanki brauca, bruņutransportieri brauca, kÄ mÄ“s varÄ“jÄm zinÄt, kurp dodas divÄ«zija... ArÄ« te... Es tam nepieÅ¡Ä·Ä«ru nekÄdu nozÄ«mi. PilnÄ«gi nekÄdu. ArÄ« iepretim Preses namam es redzÄ“ju vairÄkas kaujas maÅ¡Ä«nas un arÄ« neko nenodomÄju. Ierados darbÄ un redzÄ“ju, ka mÅ«su Popovs, bijuÅ¡ais pulkvedis, kas pie manis žurnÄlÄ bija klajÄ laidÄ“js, ir nobažījies. TÄtad... arÄ« viņš kaut ko no manis gaida, es to jÅ«tu pÄ“c skatieniem – tik satrauktiem, it kÄ man kaut kas bÅ«tu jÄsaka. Bet es nesaprotu. Un Å¡ajÄ brÄ«dÄ« no parlamenta piezvanÄ«ja mans jaunÄkais dÄ“ls Maksims, kuru es pa ceļam ar savu maÅ¡Ä«nu biju nogÄdÄjis darbÄ un kuram parlamenta Preses centrÄ Å¡Ä« bija pirmÄ oficiÄlÄ darba diena.  Viņš tur jau sen apgrozÄ«jÄs, bet oficiÄli Å¡Ä« bija pirmÄ diena, par kuru maksÄja algu. PirmÄ darba diena. Un viņš man no turienes zvana un kliedz: „Tu zini, ka GorbaÄovs ir atcelts... viņš ir ForosÄ...?†un tÄ tÄlÄk. Protams, tad es visu savilku kopÄ. LÅ«k, tÄ es par to uzzinÄju. Ir grÅ«ti atcerÄ“ties to sajÅ«tu, kÄda bija. MÄ“s zinÄjÄm tikai vienu: kÄ vienmÄ“r briesmu brÄ«dÄ«, mums vajadzÄ“ja bÅ«t parlamentÄ. Galvenais bija neatstÄt parlamentu. Un visi traucÄmies uz parlamentu. TurklÄt tur bija televizors, kur kaut kÄdus jaunumus...  IntervÄ“tÄjs. CNN rÄdÄ«ja...  V. Dozorcevs. JÄ, CNN rÄdÄ«ja... Nu, lÅ«k. Bet te visu laiku „Gulbju ezers†un kaut kas tamlÄ«dzÄ«gs... Es teikÅ¡u, ka deputÄtu reakcija dažreiz bija asÄka nekÄ 19. augustÄ... PiemÄ“ram, 1989. gada, tas ir, 1990. gada 15. maijÄ... pÄ“c deklarÄcijas pieņemÅ¡anas, kad tika sturmÄ“ts parlaments. Asa reakcija bija janvÄra notikumu laikÄ. Tad daži deputÄti neizturÄ“ja, viņus nÄcÄs aizvest uz Aptiekas ielu... atvainojiet... tika noteiktas diagnozes. TÄ, lÅ«k. Tur viens staigÄja, skraidÄ«ja un kliedza, ka Sadams Huseins vienu raÄ·eti notÄ“mÄ“jis uz Bruņinieku namu un tÄ tÄlÄk. LÅ«k, tÄda reakcija bija. TaÄu Å¡oreiz nevaru teikt, ka bÅ«tu bijis kÄds satraukums, ka visi kÄ Å¾urkas kaut kur bÅ«tu skrÄ“juÅ¡i... Neko tÄdu nevaru teikt. Tikai pÄ“c tam izrÄdÄ«jÄs, ka milicija par sevi parÅ«pÄ“jusies, izklÄ«dusi tÄ, ka nevienu nevarÄ“ja atrast, Vaznis atkal nebija atrodams savÄ vietÄ... PÄ“c tam izrÄdÄ«jÄs... Kuri tolaik bija parlamentÄ un kuru nebija, tagad neuzņemos grÄ“ku atcerÄ“ties. Tu saproti... Nebija tÄdu baiļu... Bet pÄ“c tam Å¡is puÄs kÄ burbulis pÄrsprÄga... Cits citu mierinÄjÄm. Kas attiecas uz situÄciju Ä£imenÄ“... Es saku, ka sievai tÄs bija grÅ«tas dienas, tÄpÄ“c ka viņa man pateica tikai vienu frÄzi. Viņa sacÄ«ja: „Vai Maksims nevar atlikt darba uzsÄkÅ¡anu Preses centrÄ?†Es teicu: „Viss. Jau strÄdÄ. Jau alga nÄk...†Un tas bija viss.  IntervÄ“tÄjs. TÄlavs Jundzis teica, ka Å¡ÄdÄm lietÄm AugstÄkÄ padome netika gatavojusies un nebija gatava.  V. Dozorcevs. AbsolÅ«ti... Es saku, ka... Es neticu, kad saku, ka bÅ«tu bijusi pilnÄ«ga bezrÅ«pÄ«ba. NekÄdu tÄdu Ä«paÅ¡u priekÅ¡nojautu gan nebija. AbsolÅ«ti. Ir cita lieta – ko mÄ“s darÄ«tu, ja puÄs bÅ«tu uzvarÄ“jis. Daudzi no tiem, kas to pÄrdzÄ«vojuÅ¡i, dažkÄrt mÄ“Ä£ina rekonstruÄ“t situÄciju un pÄrdomÄt... Lai gan, runÄjot par to, man jÄsmejas, tÄpÄ“c ka nav svarÄ«gi tas, ko mÄ“s darÄ«tu, bet svarÄ«gi ir tas, ko ar mums darÄ«tu... (Smejas.)  IntervÄ“tÄjs. JÄ, starp citu... ko tu bÅ«tu darÄ«jis, ja...?  V. Dozorcevs. Es nebÄ“gtu. PilnÄ«gi noteikti. TÄpÄ“c ka esmu vietsÄ“dis.  IntervÄ“tÄjs. Nu, pieņemsim... LÅ«k, vissliktÄkais scenÄrijs – viņi uzvar... Cik plaÅ¡as varÄ“tu bÅ«t represijas, pazÄ«stot sistÄ“mu?  V. Dozorcevs. TÄtad, pirmkÄrt, tobrÄ«d jau bija izgaisis heroiskais mÄ«ts par to, ka Gorbunova rokÄs esot nonÄcis kaut kÄds simt noÅ¡aujamo un iebetonÄ“jamo cilvÄ“ku saraksts, ko viņš it kÄ esot ieguvis no GonÄarenko [pulkvedis – red.], Antjufejeva [RÄ«gas policijas kriminÄlizmeklÄ“Å¡anas dienesta priekÅ¡nieka vietnieks – red.] un tÄ prokurora... kÄ viņu sauca, uzvÄrds sÄkas ar „Dâ€.  IntervÄ“tÄjs. DzenÄ«tis.  V. Dozorcevs. NÄ“... nÄ“...  IntervÄ“tÄjs. Kas vÄ“l tur bija... DaukÅ¡ts [Latvijas Republikas prokuratÅ«ras darbinieks – red.].  V. Dozorcevs. DaukÅ¡ts. JÄ... laikam viņš... viņam esot tÄds saraksts... Daudzi skrÄ“ja pie Gorbunova un jautÄja...  IntervÄ“tÄjs. Sevi meklÄ“ja...  V.Dozorcevs. JÄ, sevi meklÄ“ja... tas bija pÄ“c janvÄra... Å is mÄ«ts arÄ« drÄ«z vien sabruka, nekÄda saraksta viņam nebija... TÄs bija pilnÄ«gas, absolÅ«tas muļķības. Es daudz reižu ar viņu tiku runÄjis. Tur klÄ«da dažÄdas valodas... un bija apmÄ“ram Å¡Äda situÄcija... nu izbeidz, tev taÄu kaut kur ir saglabÄjies... tu taÄu nokopÄ“ji? NekÄda saraksta nebija. Tas pirmkÄrt. OtrkÄrt. Nu jÄ... mÄ“s domÄjÄm, ka kaut kÄdas represijas bÅ«s. Valsts vadÄ«bu, protams, izolÄ“s. Izlases veidÄ kÄdu... Nu... cietÄ«s komisiju priekÅ¡sÄ“dÄ“tÄji. Es nedomÄju, ka bÅ«s tÄ, ka aiztiks visus deputÄtus. Tas jau bija tÄds laiks, kad par uzskatiem reti iesÄ“dinÄja. Pat neiesÄ“dinÄja vairs. Nu, varÄ“ja runÄt par to, ka visi cerÄ“ja uz kaut kÄdu kolektÄ«vo atbildÄ«bu... (Smejas.) TÄ lÅ«k... Es nevaru teikt, ka Å¡ajÄs dienÄs kÄdam bÅ«tu bijusi kaut kÄda asa reakcija. Es netiku redzÄ“jis... nevienam. AbsolÅ«ti. TurklÄt viss risinÄjÄs tik strauji, ka mÄ“s nespÄ“jÄm ne atjÄ“gties. Jau 20. datuma vakarÄ... nÄ“, ko es runÄju... 19. datuma vakarÄ â€“ sakari, starp citu, nebija bloÄ·Ä“ti – es absolÅ«ti brÄ«vi zvanÄ«ju uz Maskavu. Es varÄ“ju runÄt pilnÄ«gi brÄ«vi... Es runÄju ar Jakovļevu [viens no DemokrÄtisko reformu kustÄ«bas dibinÄtÄjiem – red.], es runÄju ar StankeviÄu [Jeļcina atbalstÄ«tÄjs – red.], ar kaut ko vÄ“l runÄju... par situÄciju tur. Starp citu, situÄcija tur bija ļoti kaujinieciska. Tur Jeļcins, ar bruņuvesti pasargÄts, teica kaut kÄdu runu. Un viss bija kÄrtÄ«bÄ. TÄ ka tolaik nekÄ tÄda kÄ janvÄrÄ« nebija.  IntervÄ“tÄjs. GorbaÄova loma... Ä€rpus puÄa un puÄÄ pret viņu. Jo viņi... teiksim, Boldins [aktÄ«vs puÄa atbalstÄ«tÄjs – red.], Baklanovs [Valsts ÄrkÄrtas stÄvokļa komitejas loceklis – red.], Lukjanovs [PSRS AugstÄkÄs padomes priekÅ¡sÄ“dÄ“tÄjs – red.]... apgalvo, ka, ņemot vÄ“rÄ iespÄ“jamo ÄrkÄrtÄ“jo stÄvokli, ņemot vÄ“rÄ attiecÄ«bu saasinÄÅ¡anos starp Jeļcinu un GorbaÄovu – arÄ« GorbaÄovs esot redzÄ“jis VÄ€SK sarakstu un pat kaut kÄdas organizatoriskas darbÄ«bas tikuÅ¡as veiktas pÄ“c viņa...  V.Dozorcevs. TÄtad Å¡eit it kÄ ir divas problÄ“mas, kuras dažkÄrt tiek apspriestas un par kurÄm man nÄkas kaut ko teikt. Viena no tÄm: vai puÄs bija vai nebija vÄ“rsts pret GorbaÄovu. Otra: vai GorbaÄovs par to zinÄja. KÄ raksta Vaznis, tad... viņš esot zinÄjis, un modelis bijis Å¡Äds: ja izdosies, tad viss ir kÄrtÄ«bÄ, ja neizdosies – es ar to neesmu saistÄ«ts. AbÄm Å¡Ä«m problÄ“mÄm, es domÄju, svÄ«tru pÄrvelk viens apsvÄ“rums. LÅ«k, mÄ“s taÄu zinÄm, kÄ tika paziņots par GorbaÄova atcelÅ¡anu. Ne jau vienkÄrÅ¡i tÄ, ka atbilstoÅ¡i kÄdam viedoklim un ka viņš kaut ko nebÅ«tu izdarÄ«jis... Bet tika paziņots, ka viņš veselÄ«bas stÄvokļa dēļ nav spÄ“jÄ«gs pildÄ«t savas pilnvaras. LÅ«k, kÄ. Tagad sakiet man, ja pieļausim, ka tas bÅ«tu vai nebÅ«tu izdevies, ko GorbaÄovs iegÅ«tu? Vai viņš vispÄr varÄ“ja bÅ«t ieguvÄ“js? Ja tas bÅ«tu izdevies, tad kam viņš vajadzÄ«gs? Tas pirmkÄrt. Vai tas nozÄ«mÄ“, ka viņš pÄ“kšņi ir izveseļojies, ja reiz atgriezies pie saviem pienÄkumiem?... Bet, ja tas nebÅ«tu izdevies, tad vÄ“l jo vairÄk. Viss. Beigas.  IntervÄ“tÄjs. TieÅ¡i tÄ arÄ« bija.  V.Dozorcevs. JÄ, tÄ arÄ« bija. NevienÄ gadÄ«jumÄ nekas GorbaÄovam nespÄ«dÄ“ja. Un tas mani tikai pÄrliecina, ka no VÄ€SK viedokļa tam nebija precÄ«zas adreses. Bija jÄvÄ“rÅ¡as nevis pret GorbaÄovu, bet pret Jeļcinu, kas jau izvirzÄ«jÄs kÄ potenciÄla figÅ«ra, un SavienÄ«bÄ faktiski jau bija divvaldÄ«ba. Bet tas bija vÄ“rsts pret GorbaÄovu. SimtprocentÄ«gi. Tas ir pirmkÄrt. Un ka GorbaÄovs, protams, tÄdas problÄ“mas nevarÄ“ja apspriest miliÄu vai policistu bara lÄ«menÄ«, kÄdu demonstrÄ“ Važņa kungs. TÄ nemÄ“dz bÅ«t. Tikai starp mentiem var tÄ spriest – es ar to neesmu saistÄ«ts... JÄ. TÄdÄs lietÄs kÄ puÄs ir iesaistÄ«ti tÅ«kstoÅ¡iem cilvÄ“ku, kas zina. Tas vairs nav apturams. Kaut ko GorbaÄovs bÅ«tu varÄ“jis dzirdÄ“t, taÄu viņam bija savas cerÄ«bas, kuru dēļ viņš nereaģēja nedz jÅ«lijÄ G-8 Londonas apspriedes laikÄ, nedz tad, kad viss notika. It kÄ Bezsmertnihs [PSRS Ärlietu ministrs – red.] vai kÄds cits viņu esot brÄ«dinÄjis... Lieta tÄ, ka viņam kÄ jebkuram valsts vadÄ«tÄjam attiecÄ«bÄ uz iespÄ“jamiem apvÄ“rsumiem vienmÄ“r bija stingra vienoÅ¡anÄs ar diviem cilvÄ“kiem – ar cilvÄ“ku, kura rokÄs ir armija un kurÅ¡ viņam ir pakļauts – ar virspavÄ“lnieku, bet ministri viņam ir kabatÄ, viņš ieceļ tÄdu ministru, kurÅ¡ uz apvÄ“rsumu nav spÄ“jÄ«gs. Tas pirmÄm kÄrtÄm. Un otrs cilvÄ“ks ir iekÅ¡lietu ministrs. LÅ«k, divas ministrijas. Kas attiecas uz Pugo [PSRS iekÅ¡lietu ministrs – red.], viņš pat... GorbaÄovs nespÄ“ja viņu turÄ“t pat aizdomÄs. Pugo visa tÄ vecÄ aeropÄga acÄ«s vispÄr bija jauns cilvÄ“ks MaskavÄ un ar vairÄk vai mazÄk demokrÄtiskiem uzskatiem salÄ«dzinÄjumÄ ar tÄ aeropÄga uzskatiem. No Pugo viņš nespÄ“ja gaidÄ«t nekÄdu nodevÄ«bu.   IntervÄ“tÄjs. TaÄu puÄisti pÄ“c tam nožēloja, ka Å¡Ä·ietami simtprocentÄ«gi uzticamais Gromovs ir pÄrsviedies... Bet jautÄjums man ir Å¡Äds: kÄpÄ“c...  V.Dozorcevs. Bet kÄ tad... vai nepÄrsviedÄs... vai viena no galvenajiem apgabaliem –  SanktpÄ“terburgas... Ä»eņingradas apgabala pavÄ“lnieks nepÄrsviedÄs? Bet UrÄlu apgabala...? Viņi dabÅ«ja kopskaitÄ tikai seÅ¡us... Å is ir ļoti slikti sagatavots notikums. AbsolÅ«ti. TÄ ka... un tas, protams, tika vÄ“rsts pret GorbaÄovu.  IntervÄ“tÄjs. Tad man ir Å¡Äds jautÄjums: kÄpÄ“c 1964. gadÄ izdevÄs, bet 1991. gadÄ â€“ neizdevÄs?  V.Dozorcevs. KÄpÄ“c HruÅ¡Äovu gÄza?  IntervÄ“tÄjs. Nu ja... ApvÄ“rsums arÄ« ne jau seviÅ¡Ä·i korekti...  V. Dozorcevs. TÄpÄ“c ka jÄpateicas dažiem cilvÄ“kiem, kuri viņu nolika pie varas, bet viņš nebija. Un viss. Viņš pÄrkÄpa iekÅ¡Ä“jo... kaut kÄdu iekÅ¡Ä“jo kodeksu attiecÄ«bÄs ar noteicoÅ¡ajiem cilvÄ“kiem. Tas arÄ« viss. CitÄdas attiecÄ«bas bÅ«tu ar Žukovu [PSRS marÅ¡als – red.], un varbÅ«t tad tas nebÅ«tu noticis.  IntervÄ“tÄjs. PastÄstiet par savu otro tikÅ¡anos ar Jeļcinu... jÅ«s bijÄt starp tiem... nelielajÄ Latvijas delegÄcijÄ, kas ar Gorbunovu priekÅ¡galÄ brauca saņemt dokumentu no Jeļcina...  V. Dozorcevs. Par atzÄ«Å¡anu...  IntervÄ“tÄjs. JÄ...  V. Dozorcevs. PirmkÄrt, es aptuveni zinÄju, kas notika pirms tam, tÄpÄ“c ka Ärlietu ministrs JurkÄns, kÄ zinÄms, bija ÄrzemÄ“s. MÄ“s viņu uz turieni nosÅ«tÄ«jÄm. Es nezinu, kÄ Å¡is lÄ“mums tika pieņemts. AcÄ«mredzot lÄ«dzÄ«gi kÄ janvÄra notikumu laikÄ. TÄtad par viņu un ĪvÄnu bija pieņemts lÄ“mums. Un viņš no turienes zvanÄ«ja Peteram un runÄja ar Peteru par to, ka bÅ«tu labi, ja Krievija bÅ«tu starp pirmajÄm, kas atzinuÅ¡as. PÄ“c tam Peters runÄja ar Kozirevu [vÄ“lÄkais Krievijas Ärlietu ministrs – red.]. Es neatceros, vai pats JurkÄns runÄja ar Kozirevu. Es tikos ar Kozirevu saistÄ«bÄ ar Å¡o tematu arÄ«, tomÄ“r Å¡o jautÄjumu kaut kÄ neskÄru. TaÄu Jeļcins, protams, saprata, ka Å¡is, lÅ«k, ir ļoti Ä“rts gadÄ«jums, lai it kÄ atvainotos Baltijai, trim Baltijas valstÄ«m par Krievijas lielvalstisko vainu... ka tas bÅ«tu skaisti. Tolaik, kÄ zinÄms, tikai Īslande bija paziņojusi par atzÄ«Å¡anas jautÄjuma izskatÄ«Å¡anu. LÅ«k, kÄ. Bija tikai apsolÄ«jusi. TÄ ka Krievija bija pirmÄ. To nedrÄ«kstÄ“ja palaist garÄm. Es to visu zinÄju. TÄpÄ“c ka jau kopÅ¡ janvÄra, kopÅ¡ janvÄra notikumiem es laiku pa laikam palÄ«dzÄ“ju Gorbunovam rakstÄ«t kaut kÄdus uzsaukumus, vÄ“rsties pie armijas, lai tÄ nelieto ieroÄus... pie krievu iedzÄ«votÄjiem... un tÄ tÄlÄk. DažkÄrt rediģēju viņa paÅ¡a rakstÄ«tos dokumentus... Mums bija kaut kÄdi kontakti arÄ« Å¡ai sakarÄ. Bet nebiju domÄjis, ka iekļūšu Å¡ajÄ delegÄcijÄ, nelauzos tajÄ. Reiz man piezvanÄ«ja un teica, ka jÄbrauc.  IntervÄ“tÄjs. Tevi paņēma kÄ Å¡tata krievu.  V. Dozorcevs. VisdrÄ«zÄk, bija arÄ« tas, tÄpÄ“c ka visa tikÅ¡anÄs pie Jeļcina bija ļoti smieklÄ«ga. PirmkÄrt, viņš bija kÄ uzlÄdÄ“ts pÄ“c tikko uzvarÄ“tÄ puÄa... Teica: „LÅ«k, tikko kÄ novilku bruņuvesti...†Un stÄstÄ«ja par to tÄ, kÄ krievu kompÄnijÄ mÄ“dz stÄstÄ«t par piedzÄ«vojumu filmu... Å is tam „bÄcâ€, bet tas Å¡im tieÅ¡i „pa ausiâ€... ApmÄ“ram tÄ. Viņa kabinetÄ tas izklausÄ«jÄs tik Å¡okÄ“joÅ¡i, ka es redzÄ“ju, kÄ inteliÄ£entajam Kozirevam... tas derdzÄs... Bet ko viņš varÄ“ja darÄ«t... ArÄ« mÅ«s tas nedaudz mulsinÄja... tÄpÄ“c ka mÄ“s esam baltieÅ¡i, citÄdi krievi... un latvieÅ¡i, kas tur bija... savaldÄ«gi cilvÄ“ki... Bet te tÄdas kabinetiskas kaislÄ«bas. Nu lÅ«k. PÄ“c tam viņš teica: „Ķersimies pie lietas.†Izvilka skaistu pildspalvu, ko pÄ“c tam uzdÄvinÄja Gorbunovam. TÄ, lÅ«k. Bet pirms dekrÄ“ta parakstÄ«Å¡anas viņš jautÄja – kÄdas jums ir problÄ“mas? Mums bija tikai divas problÄ“mas, ar kurÄm bijÄm atbraukuÅ¡i, un par tÄm tad arÄ« pastÄstÄ«jÄm. Gorbunovs runÄja, es runÄju. Viņš nezinÄja, kas es esmu, neatminÄ“jÄs, taÄu atcerÄ“jÄs, ka esmu tur pie viņa bijis... nÄk smiekli, par to stÄstot, tik daudz notikumu... Nu lÅ«k. KÄdas problÄ“mas? MÄ“s lÅ«dzÄm operatÄ«vi atrisinÄt divas lietas – aizvÄkt Kuzminu un aizvÄkt OMON. Es biju pÄrsteigts, kÄ viss tiek atrisinÄts. VienÄ mirklÄ« ar telefona zvanu no Å¡Ä kabineta. Vaznim nav taisnÄ«ba, kad viņš teic, ka aizvÄca Å apošņikovs [PSRS gaisa spÄ“ku virspavÄ“lnieks – red.]... ka viņa klÄtbÅ«tnÄ“ par Gorbunovu... Gorbunovs nebija pie marÅ¡ala Å apošņikova... Tas viss notika mÅ«su klÄtbÅ«tnÄ“ Jeļcina kabinetÄ. Viņš piezvanÄ«ja... piegÄja pie telefona, uzgrieza Ä»eņingradas numuru, pieprasÄ«ja savienot ar apgabala pavÄ“lnieku un runÄja ar viņu apmÄ“ram tÄdÄ tonÄ«: „Paklausies... Pie manis te sēž Gorbunovs...†Es atkÄrtoju burtiski it kÄ uz ielas dzirdÄ“tu tekstu: „Paklausies... Pie manis te sēž Gorbunovs ar delegÄciju, rÄ«t no rÄ«ta viņš ar vilcienu ieradÄ«sies RÄ«gÄ... tÄtad sÄ“dies armijas lidmaÅ¡Ä«nÄ, lido uz RÄ«gu, pieņem apgabalu un ar Gorbunovu tiksies apgabala pavÄ“lnieka rangÄ. Visu saprati? Saprati? RÄ«kojies!†Kas attiecas uz OMON, viņš teica: „AtrisinÄsim!†RunÄja ar Bakatinu [VDK priekÅ¡sÄ“dÄ“tÄjs – red.] un sacÄ«ja, ka atrisinÄsim, bet apdomÄ«gi. TÅ«lÄ«t pateica. TÄpÄ“c ka tÄ ir bruņota grupa un ir jÄrÄ«kojas ļoti pÄrdomÄti. „Jaunais apgabala pavÄ“lnieks saņems norÄdÄ«jumu to atrisinÄt. Tas arÄ« viss. VienÄ«ba tiks atbruņota un pÄrcelta kaut kur uz Krievijas vidieni. Bet tur mÄ“s ar viņiem tiksim skaidrÄ«bÄ.†LÅ«k, tÄ viņš teica. Un viss. Par Å¡Ä«m divÄm problÄ“mÄm. PÄrÄ“jÄs problÄ“mas tika atrisinÄtas vÄ“l vienkÄrÅ¡Äk. TÄs risinÄja apmÄ“ram tÄdÄ lÄ«menÄ«: „TÄtad esam vienojuÅ¡ies – nekÄdas skaidroÅ¡anÄs, kas jÅ«su teritorijÄ â€“ tas jÅ«su, kas mÅ«su teritorijÄ â€“ tas mÅ«su. NekÄdas skaidroÅ¡anÄs. TÄ. Tikai atstÄjiet man manu sanatoriju.†LÅ«k, tÄ. KÄ jÅ«s zinÄt, to atstÄja. TÄ ir.  IntervÄ“tÄjs. Klausies, viņš tev jautÄja... Vai krieviem nedarÄ«s pÄri?  V. Dozorcevs. Man viņš nejautÄja... viņš sÄka runÄt... it kÄ atgriežoties pie savas politiskÄs lomas... SÄka runÄt ar Gorbunovu un ar mums vispÄr par to, ka... „Nu, labi...tÄtad neatkarÄ«bas ideja... kÄ latvieÅ¡i to uztver, to es saprotu, bet kÄ krievi... kÄ krievi to pieņēma...?†Gorbunovs tÅ«daļ aicinÄja mani uz to atbildÄ“t... IzbÄ«dÄ«ja... Viņš teica: „Te sēž krievu rakstnieks, dosim viņam vÄrdu!†Es sacÄ«ju, ka manÄ rÄ«cÄ«bÄ ir tikai 3. marta aptaujas datu novÄ“rtÄ“jums... Tas nebija referendums, kÄ tagad jauc, tÄ bija aptauja bez juridiskÄm sekÄm. TaÄu mÄ“s varam pÄ“c Å¡iem datiem orientÄ“ties. Es viņam nodevu visus Å¡os skaitļus un teicu: skaitļi liecina par to, ka vairums, vismaz vairÄkums, vairÄk nekÄ puse Baltijas krievu cilvÄ“ku, nelatvieÅ¡u vispÄr atbalsta neatkarÄ«bas ideju. Reaģējot uz to, viņš teica: „Nu, nedariet pÄri krieviem, pie jums viņu ir daudz!†TieÅ¡i tÄ teica. Tie bija pÄ“dÄ“jie vÄrdi par Å¡o tematu. Un parakstÄ«ja. |
